Kāpēc mēs apvainojam vecākus Tāpēc, ka viņi mūs kādreiz sodīja un visu aizliedza? Tāpēc, ka mums liekas, ka viņi nav īsti riktīgi – ne pietiekoši gudri, ne tik skaisti un jauni, ne tik daudz nopelna, ne ar tiem cilvēkiem draudzējas, ne to saka, nepareizi domā un pārāk daudz lasa morāli?
Bet, vai viņiem ir bijusi izvēle un iespēja šo dzīvi nodzīvot savādāk? Labvēlīgu, gaišu dzīvi, kas pilna ar siltumu un laimi, kad visa kā ir gana, kad nekas nav jāzaudē un neviens nav jāapskauž. Vai viņi jelkad ir dzīvojuši tikai un vienīgi sev? Mēs izaugām, bet mazie bērnu aizvainojumi, pretenzijas un nesaprašanās ir palikusi. Viss sakrātais negatīvs mums seko visus garos gadus, kā sniega kupena. Vai mums ir tiesības nēsāt šo kravu sev līdzi? Pateicoties kam mēs esam dzīvi?
Šķir lapu un lasi turpinājumu